- Vai vienmēr esi vēlējies kļūt par pilotu? Kā nonāci pie šādas izvēles?
- Kā jau ikvienam puikam man kopš bērnības savs bija sapnis- gribēju kļūt gan par pilotu, gan par kosmonautu. Vienmēr ilgi vēroju lidmašīnas. Man tas šķita tik neaizsniedzami. Piloti vienmēr likās esam pārcilvēki, tādi kā izredzētie. Toreiz šķita, ka kļūt tādam kā viņi ir pilnīgi nereāli.
Vēlāk profesijas izvēli noteica manu tuvāko cilvēku loks, kuru vidū bija arī mans brālēns-pilots. Tieši viņš piedāvāja veikt man testa lidojumu, uzreiz pēc tā pieņēmu lēmumu kļūt par pilotu.

- Kā Tu uzzināji par RAI?
- Devos mācīties kopā ar kolēģi kompānijas pēc. Iestāšanās brīdī man jau bija PPL un CPL (privātā pilota un komercpilota) licences. Iestājos apzināti- lai iegūtu arī augstāko izglītību un tādējādi paaugstinātu savu konkurētspēju darba tirgū.

- Kurp un ar kādu gaisa kuģi veic lidojumus šobrīd?
- Pārsvarā veicu lidojumus pa Eiropas valstīm ar Bombardier Challenger 350.

- Kāds šobrīd ir Tavs amats un kādi veicamie pienākumi?
- Strādāju kā otrais pilots. Pilotu pienākumi tiek dalīti uz pusēm un tiek saskaņoti pirms katra lidojuma. Viens kļūst par pilotējošo (Pilot Flying), otrs - par monitorējošo (Pilot Monitoring) pilotu. Ja īsumā, tad pirmais veic pacelšanos, vada gaisa kuģi un veic nosēšanos, bet otrais seko pilota darbībām, mērinstrumentu rādījumiem un uztur radiosakarus ar dispečeriem. Tomēr izšķirošos lēmumus lidojuma laikā vienmēr pieņem kapteinis.

- Vai esat izjutis bailes pirms lidojuma?
- Bailes no lidojuma bija tieši līdz tam brīdim, iekams nesāku mācīties, apgūt lidaparāta uzbūvi un aerodinamikas principus. Tiklīdz sāku apgūt pilota prasmes, tā pārstāju baidīties.

- Kas ir visvērtīgākais, ko esi ieguvis studiju procesā RAI?
- Noteiktu mācību disciplīnu apguve, protams! Joprojām atceros mūsu pasniedzējas Sofijas Ņegrejevas sacīto, ka izglītības ieguves process nav tikai zināšanu iegūšana, bet arī dažādu prasmju attīstīšana, kā piemēram, informācijas atlase, apstrāde un analīze, jo izglītība - tas ir par prasmi mācīties.

- Kādas iespējas pavērusi RAI iegūtā izglītība?
- Visā studiju procesā ne reizi neesmu nožēlojis savu izvēli. Esmu ieguvis profesionālā bakalaura grādu aviācijā un maģistra grādu uzņēmējdarbībā. Kā jau minēju, RAI iegūtā augstākā izglītība ir ievērojami palielinājusi manu konkurētspēju darba tirgū, bez tam arī psiholoģiskā ziņā tā sniegusi daudz lielāku pārliecību par sevi.

- Vai ir kāds lidojums, kas īpaši palicis atmiņā?
- Jā, mans pirmais lidojums bez instruktora! Kopš tā laika pagājuši jau 11 gadi, bet joprojām ļoti labi to atceros. Atmiņā vislabāk saglabājas tie lidojumi, kuros piedzīvotas stresa situācijas vai kāds cits īpašs emocionālais fons.

- Kāds ir Tavs ilgākais pārlidojums?
- 12 stundas līdz Bahamu salām, kur tika veikta degvielas uzpilde ceļā no Londonas uz Gūsbeju Kanādā. Šī bija arī mana pirmā profesionālā pieredze Atlantijas okeāna šķērsošanā.

- Ar kādu slodzi jāsastopas pilotiem?
- Pilotam stress ir katra lidojuma neatņemama sastāvdaļa. Lidmašīna nestāv uz vietas, ik brīdi jūtams spiediens iekļauties noteiktā laikā, vienmēr kaut kas jāizdara tūlīt un tagad vai pat „jau vakar”. Tas vienmēr ir liels stress. Ar laiku un pieredzi pie tā pierod un spriedze mazinās.

- Kādām īpašībām, tavuprāt, jāpiemīt pilotam?
- Disciplinētībai un motivācijai. Piloti pastāvīgi mācās, tāpēc jābūt arī ļoti uzcītīgam un neatlaidīgam, bet galvenais- tā ir stresa noturība un spēja pieņemt izsvērtus lēmumus tāda veida situācijās, kas nebūt nav tik vienkārši.

- Vai tiesa, ka lidmašīna ir pats drošākais transporta līdzeklis?
- Tā ir. Pat ja palūkojamies statistikā visdrošākā, protams, ir lidmašīna. Vienkārši katrs nelaimes gadījums gaisā tiek īpaši atspoguļots un iegūst plašu rezonansi, tāpēc varētu rasties šaubas.

- Vai lidojumu laikā esi piedzīvojis arī ārkārtas situācijas?
- Ne reizi vien. Kā piemēru varu minēt zibens spēriena trāpījumu lidmašīnai nosēšanās laikā.

- Vai piloti mēdz būt māņticīgi?
- Nevarēšu atbildēt par visiem. Pats dodu priekšroku neko par to nezināt, lai nepievērstu tam uzmanību un nesāktu par to lieki aizdomāties un uztraukties. Neesmu māņticīgs, bet viennozīmīgi nekad nelietoju izteicienu „pēdējais lidojums”, drīzāk „noslēdzošais”

- Kas ir tas, kas šajā profesijā ir vispatīkamākais un kas- visnepatīkamākais?
- Kad tikko biju nokļuvis aviācijas pasaulē, biju sajūsmā par visu, ar laiku lielā sajūsma mazinās, jo pie visa jau pierod. Man ļoti patīk mans dzīves veids. Komandējuma laikā skumstu pēc mājām, mājās- ilgojos pēc komandējuma, pastāvīgi pietrūkst viena vai otra un tas notur zināmā tonusā. Ļoti patīk viss process - sākot no lidojuma plānošanas, laika apstākļu analīzes un dokumentācijas pārbaudes līdz pat lidmašīnas nosēdināšanai. Tomēr visīstākā maģija sākas tad, kad tiek iedarbināts papildu barošanas bloks (APU - Auxiliary Power Unit) un lidmašīna pakāpeniski „atmostas”: viena pēc otras tiek palaistas visas sistēmas, atmosfēra uz borta kļūst ērta un komfortabla, un tu nesteidzīgi sāc visu sistēmu pārbaudi un datu ievadi gaidāmajam lidojumam. Vairāk, protams, ir to lietu, kas patīk, taču mēdz būt arī paaugstinātas un ilgstošas slodzes- tas varētu būt tas nepatīkamākais.

- Pilotiem jāpilda secīgas rutīnas darbības, viņi ir ierobežoti ar stingri noteiktām procedūrām lidojuma laikā. Cik šajā ziņā lidojumi līdzinās viens otram, vai nenogursti no rutīnas?
- Nemēdz būt divu vienādu lidojumu, katrs ir atšķirīgs. Mums ir tāds izteiciens „veikt skaistu’’ lidojumu. Tas ir tad, kad viena darbība līdzeni un gludi pāriet nākamajā- ar maksimālu komfortu pasažieriem. Šādi lidojumu sniedz patiesu profesionālo gandarījumu. Tas ne vienmēr ir iespējams, jo gan daba, gan dispečeri mēdz ieviest savas korekcijas.

- Kura ir tava mīļākā lidmašīna? Kāpēc?
- Nebūšu oriģināls, jo tā ir lidmašīna, ar kuru šobrīd lidoju- Challenger 350.

- Kāds būtu Tavs ieteikums RAI studentiem, kuri nupat uzsāk ceļu pretī savai sapņu profesijai?
- Ticēt sev un nebaidīties sekot savam sapnim! Pilots - tas ir stāsts par ir mērķtiecību, pastāvīgu attīstību un ticību saviem spēkiem!